Astoņas digitālās prasmes, kas jāmāca bērniem
Pasaule piedzīvo spēcīgu tehnoloģiju ietekmi visas dzīves sfērās un eksponenciāli augošu informācijas apjomu. Tas viss rada pārmaiņas mūsu ikdienā, un šo pārmaiņu epicentrā atrodas tieši mūsu bērni. Tehnoloģiju lietojums sākas arvien agrākā vecumposmā un palielinās pie datora vai mobilā tālruņa ekrāna pavadītais laiks.
Neapšaubāmi, šīs pārmaiņas piedāvā arvien jaunas un aizraujošas iespējas, taču satur arī pietiekami daudz risku. Turklāt veids, kādā tehnoloģijas lieto jaunākā paaudze, krietni vien atšķiras no tā, kā to dara vecāka gadagājuma ļaudis. Te veidojas nozīmīga plaisa, kas, iespējams, sarežģī pieaugušo iespējas pasargāt bērnus no nevēlamā. Dažkārt vecāki un skolotāji pietiekami nespēj novērtēt visus riskus, kādiem digitālajā pasaulē pakļauti bērni. Tomēr tie ir jāizprot un jārīkojas, bērni pietiekami jāizglīto par daudzveidīgajiem digitālo tehnoloģiju lietojuma aspektiem. Bez izklaides vēl ir iespējams daudzveidīgi, līdz šim vēl nekad nebijušā veidā mācīties, apgūt jaunas prasmes, mācīties daudz ko izvērtēt, domāt. Tehnoloģiju noliegšana diemžēl nepasargās no visiem riskiem, gluži otrādi, padarīs “aizliegto augli” vēl iekārojamāku. Tādēļ patlaban arvien biežāk tiek runāts par to, ka mums nepieciešams attīstīt digitālo inteliģenci (DQ) – sociālo, emocionālo un kognitīvo prasmju kopumu, kas ļauj indivīdiem pielāgoties digitālās pasaules prasībām, komunicēt, risināt problēmas un strādāt ar informāciju. Šīs prasmes, kuras palīdz gudri un atbildīgi lietot tehnoloģijas, kopumā var iedalīt vairākās savstarpēji saistītās jomās:
 |
Digitālās tiesības: tiesību izpratne, tostarp tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, intelektuālo īpašumu, vārda brīvību un aizsardzību pret naidīgiem komentāriem.
Digitālā pratība: spēja atrast, novērtēt, izmantot informāciju, radīt jaunu saturu, kā arī datordomāšanas kompetence. Tā ir kompetence formulēt problēmu, izskatīt un izvērtēt iespējamos risinājumus un izvēlēties atbilstošāko.
Digitālā komunikācija: prasme komunicēt un sadarboties ar citiem, izmantojot digitālās tehnoloģijas un medijus.
Digitālā emocionālā inteliģence: spēja būt iejūtīgam un veidot labas attiecības ar citiem tiešsaistē.
Digitālā drošība: spēja atklāt kiberdraudus (hakerus, krāpniekus, bīstamas programmatūras izplatītājus u.c.), zināt un izmantot piemērotus drošības līdzekļus datu aizsardzībai.
Digitālā aizsardzība: spēja pārvaldīt riskus internetā (piemēram, kiberhuligānismu, uzmākšanos, radikalizāciju), kā arī problemātisku saturu (piemēram, vardarbīgu vai piedauzīgu), un novērst vai mazināt šos riskus.
Digitālā lietošana: prasme izmantot digitālās ierīces un medijus savām vajadzībām, tostarp ieturot veselīgu līdzsvaru starp reālo dzīvi un aktivitātēm tiešsaistē.
Digitālā identitāte: spēja veidot un pārvaldīt savu tiešsaistes identitāti un reputāciju. Tas ietver izpratni par izveidotā virtuālā tēla īstermiņa un ilgtermiņa ietekmi uz savām darbībām virtuālajā vidē.
Rakstam izmantota SMART Technologies publicēta infografika un materiāls no Pasaules Ekonomikas Foruma https://www.weforum.org
