Tehnoloģijas – lai veicinātu sociālo un emocionālo prasmju pilnveidi
Atkal iesācies jauns gads, un visi, kas kaut kā saistīti ar izglītību, ar izglītības saturu un izglītības tehnoloģijām, apkopo aizgājušā gada atziņas un pieredzi, domājot par to, kas darāms tālāk. Joprojām aktuāls ir jautājums – kāda ir tehnoloģiju loma izglītībā? Ir pilnīgi skaidrs, ka šis laikmets ik dienu sagādā arvien jaunus pārsteigumus, ko vēl līdz šim neredzētu mums spēj piedāvāt tehnoloģijas. Tādēļ skolā nedrīkst radīt krasi atšķirīgu vidi, kurā pilnībā atsakās no tehnoloģiju lietojuma vai arī lieto tās tikai demonstrējumiem. Skolai ir jāseko vadošajām tendencēm un jāpiedāvā skolēniem apgūt daudzveidīgas tehnoloģiju izmantošanas iespējas. Tādēļ arī diezgan daudz ir pieejama informācija, ko apkopo ar izglītību saistītu jomu eksperti, lai iezīmētu turpmākos izglītības attīstības virzienus un tehnoloģiju vietu šajā procesā.
Starp tikko aizgājušajā 2016. gadā publicētajiem Pasaules Ekonomikas Foruma (The World Economic Forum) ziņojumiem ir vērts pievērst uzmanību ziņojumam par jaunu skatījumu uz tehnoloģiju lietojuma jēgu mācību procesā “Jauna vīzija izglītībā: sociālo un emocionālo prasmju apguve caur tehnoloģiju lietojumu” (New Vision for Education Fostering Social and Emotional Learning through Technology). Ziņojumā uzsvērts, ka gan pedagogi, gan vecāki pārāk šauri skatās uz tehnoloģiju lomu. Ņemot vērā izmaiņas profesijās un darba tirgū mūsdienu pasaulē, izglītībā jau labu laiku parādījies jēdziens – 21. gadsimta prasmes. Kā vienas no svarīgākajām tiek minētas – kritiskā domāšana, problēmu risināšanas un sadarbības prasmes. Šo prasmju pilnvērtīga attīstīšana neapšabāmi ir saistīta ar sociālajām un emocionālajām prasmēm, to apguvi un izkopšanu (Social and Emotional Learning vai SEL). Kopā ar tradicionālajām prasmēm, ko skolēns apgūst mācoties skolā, šīs prasmes dod labu iespēju atrast savu vietu strauji mainīgajā digitālajā pasaulē.
Lai arī līdz šim šķita, ka sociālo un emocionālo prasmju attīstīšanai tehnoloģiju izmantošana nebūt nav nepieciešama, tomēr arvien vairāk pedagogu un vecāku atzīst, ka tas gluži tā nav. Ņemot vērā digitālās pasaules izaicinājumus un skolēnu tālāko profesinālo izaugsmi, ir skaidrs, ka mācību procesā nevienā jomā nevar norobežoties no mūsdienīgām tehnoloģijām. Tiesa gan, ir skaidri jāsaprot, kā tās izmantot vislabāk un prasmīgāk, lai sasniegtu gaidīto efektu. Vai tiešām Izglītības tehnoloģiju lietošana ne tikai netraucē skolēna sociālajai un emocionālajai izaugsmei, bet var to pat veicināt? Kādā veidā? Tehnoloģiju izmantošana nebūt nenozīmē komunikācijas trūkumu, gluži otrādi, tās ir vēl plašākas komunikācijas iespējas, līdz ar to vēl plašākas iespējas izglītoties gan sociāli, gan emocionāli.
Balstoties uz aptaujām un pētījumiem, Pasaules Ekonomikas Foruma ziņojumā uzsvērti trīs galvenie virzieni, kā panākt, lai mūsdienīgas izglītības tehnoloģijas sekmētu sociālo un emocionālo prasmju pilnveidi.
- Izvēlēties noderīgākās no tehnoloģiju iespējām sociālo un emocionālo prasmju mācīšanai.
Pietiekami labi pārzinot izglītības tehnoloģiju līdzšinējo piedāvājumu, skolotāji un vecāki var izvērtēt, kas visvairāk noder sociālo un emocionālo prasmju attīstīšanai, un koncentrēties uz to izmantošanu. Tas varētu būt tehnoloģiju lietojums dažādās sadarbību veicinošās aktivitātēs un grupu uzdevumos, kur katram dalībniekam jāuzņemas atbildība par kopīgo darbu.
- Iestrādāt sociālo un emocionālo prasmju apguvi pamatprasmju mācīšanā.
Skolotāji ar radošu pieeju noteikti prot atrast veidus, kā skolēni var pilnveidot sociālās un emocionālās prasmes, pildot standartuzdevumus pamatprasmju apguvei, piemēram, lasītprasmei vai skaitļošanas prasmēm. Skolēnus var iesaistīt savstarpējā vērtēšanā vai savstarpējā palīdzībā klasesbiedru starpā. Tehnoloģijas ir ļoti ērti izmantojamas tipveida uzdevumu novērtēšanai, kas ļau ietaupīt skolēnu un skolotāja laiku, tādējādi to var veltīt sociālo un emocionālo prasmju izkopšanai.
- Veiksmīgi izmantot visjaunāko tehnoloģiju piedāvātās paplašinātas mācīšanās iespējas.
Jaunākās un inovatīvākās tehnoloģijas (virtuālās realitātes simulēšanai un tamlīdzīgas) arī ļauj skolēniem attīstīt svarīgas sociālās un emocionālās iemaņas, strādājot un mācoties veidos, kādi līdz šim nav bijuši iespējami. Visjaunāko tehnoloģiju attīstība paver iespēju veidot arvien jaunas mācīšanās stratēģijas, tādējādi paplašinot līdzšinējās mācīšanās iespējas un jēgu. Jaunākās tehnoloģijas mācīšanos izved ārpus klases sienām, līdz ar to skolēni nonāk jaunās situācijās un apgūst jaunas sociālās un emocionālās prasmes.
 |
Attēlā redzama virtuālās realitātes zīmēšana 3D telpā ar īpašu otu. Vairāk informācijas pievienotajā video (klikšķiniet uz attēla).
Runājot par raksta sākumā minētajām aptaujām un situācijas analīzi, uz ko balstīts pasaules ekonomikas foruma ziņojums, tajā tiek arī atzīmēts, ka šobrīd sociālās un emocionālās prasmes skolotāju un vecāku izpratnē vairāk tiek saistītas ar to, ka īstermiņā tās palīdz nodrošināt disciplinētu pieeju mācību darbam, līdz ar to sasniegt labus mācību rezultātus. Tomēr, atgriežoties pie raksta sākumā teiktā, ir ļoti svarīgi attīstīt šīs prasmes kā pamatu tālejošiem akadēmiskiem un ekonomiskiem sasniegumiem.
Ziņojumā tiek aplūkotas dažādas stratēģijas gan tradicionālo, gan sociālo un emocionālo prasmju mācīšanai. Tas var notikt kā klases, tā ārpus klases nodarbībās. Svarīgi saprast, ka jebkuras prasmes skolēns apgūst, ja tiek dota iespēja to darīt regulāri un pārdomāti, tajā skaitā arī mācās lietot tehnoloģijas.
Kā skolēniem, tā arī skolotājiem ir jāizmanto iespējas mācīties, kādā veidā darbojas tās vai citas tehnoloģijas. Ļoti svarīgi, lai skolas vadība redzētu mūsdienīgu tehnoloģiju vietu mācību procesā un atbalstītu to ieviešanu. Ja skolā ir kāds skolotājs, kuram ir labas idejas un pieredze tehnoloģiju izmantošanā, tad visādā ziņā jāveicina šīs pieredzes pārņemšana un popularizēšana. Pats galvenais – vienmēr skaidri jādefinē mērķis, kāpēc nepieciešamas tehnoloģijas un ko tieši skolēnam tās palīdzēs apgūt vai nostiprināt. Vispirms ir redzējums un izpratne par tehnoloģiju iespējām, lai pielietojums būtu noderīgs. Iespējams, Pasaules Ekonomikas Foruma ziņojums būs viena no lietām, kas palīdzēs veidot mūsdienīgu skatījumu uz mācību procesa organizāciju.
