Tehnoloģijas mācību procesā – gadījums vai jēgpilna integrācija?
| Tehnoloģiju nesistemātiska lietošana
|
Tehnoloģiju jēgpilna integrācija
|
| Tehnoloģiju lietošanai ir gadījuma raksturs, izmantojot radušos iespēju, kas nav saistīta ar konkrēto mācību vielu. | Tehnoloģiju lietošana tiek plānota un ir mērķtiecīgi saistīta ar konkrētu mācību vielu. |
| Tehnoloģija tiek izmantotas samērā reti. | Tehnoloģijas ir klases mācību vides sastāvdaļa. |
| Tehnoloģijas tiek lietotas tādēļ, lai parādītu, ka tiek lietotas. | Tehnoloģija tiek lietotas, lai veicinātu mācību mērķu sasniegšanu. |
| Tehnoloģijas tiek lietotas demonstrējumiem. | Tehnoloģijas tiek lietotas, lai skolēni tās izmantotu mācību satura apguvei. |
| Tehnoloģijas galvenokārt izmanto skolotājs. | Tehnoloģijas galvenokārt izmanto skolēni. |
| Tehnoloģiju lietojumā tiek akcentētas tehnoloģiju iespējas. | Tehnoloģiju lietojumā tiek akcentēta domāšanas procesa attīstība. |
| Liela daļa laika stundā regulāri tiek veltīta tehnoloģiju lietošanas apgūšanai. | Lielāko daļu laika tehnoloģijas tiek izmantotas, lai apgūtu mācību vielu. |
| Tehnoloģijas tiek izmantotas uzdevumos, kuru izpildīšanai nepieciešama zemākā līmeņa izziņas darbība. | Tehnoloģijas tiek izmantotas uzdevumos, kuru izpildīšanai nepieciešama augstākā līmeņa izziņas darbība. |
| Tehnoloģijas galvenokārt tiek lietotas individuāli. | Tehnoloģijas tiek izmantotas, lai veicinātu sadarbību. |
| Tehnoloģijas tiek izmantotas aktivitātēs, kuras viegli iespējams veikt arī bez tehnoloģijām. | Tehnoloģijas tiek izmantotas uzdevumos, kurus bez tehnoloģijā veikt ir grūti vai dažkārt pat neiespējami. |
| Tehnoloģijas tiek izmantotas informācijas sniegšanai. | Tehnoloģijas tiek izmantotas, lai konstruētu zināšanas. |
| Tehnoloģijām nav nozīmīga loma mācību aktivitātēs. | Tehnoloģijām ir būtiska loma mācību aktivitātēs. |
Tehnoloģiju izmantošanai mūsdienīgā mācību procesā ir svarīga nozīme. Tehnoloģijas dod jaunas iespējas, jaunas pieejas mācību vielai – tie ir video, animācijas, paplašinātā realitāte, e – grāmatas, blogi, operatīva komunikācija, spēles, mūzika un daudz kas cits. Tomēr, lai tehnoloģijas būtiski iespaidotu skolēnu mācību sasniegumu uzlabošanos, to lietojumam mācību procesā jābūt ļoti pārdomātam un mērķtiecīgam, kā mēdzam teikt, jēgpilnam. Tehnoloģijas jāizmanto ne tikai skolotājam, bet arī skolēniem, turklāt – ne tikai kā gatava satura patērētājiem, bet galvenokārt kā satura radītājiem.
Protams, arī mērķtiecīgā tehnoloģiju lietojumā ir kaut kas no tabulas kreisajā ailē minētā. Tāpat laiks, kas veltīts, lai skolēni apgūtu tehnoloģiju iespējas, nav nevērtīgs. Tas veicina jaunu prasmju pilnveidi un attīstību.
Tomēr ir vēl kāda lieta – viss iepriekš minētais jau ir nedaudz novecojis, jo tehnoloģiju pilnvērtīga integrācija mācību procesā bija mērķis pirms vairāk nekā desmit gadiem. Šodienas mērķiem vajadzētu būt daudz augstākiem un vest uz pavisam cita līmeņa tehnoloģiju lietojumu – augstu tehnoloģiju pratību, kas nozīmē brīvu un nepiespiestu tehnoloģiju izmantošanu ikdienā jebkurā jomā un jebkurā situācijā, ja tas ļauj pēc iespējas veiksmīgāk sasniegt mērķi. Lai nu kā, tomēr joprojām tiek aktīvi runāts par veiksmīgu tehnoloģiju integrāciju mācību procesā. Arvien ir aktuāli saprast, vai un kāda loma tehnoloģijām ir izglītībā. Par šo tēmu ir veikti arī pētījumi, tiesa, ne mūsu valstī. Viena no atbildēm par tehnoloģiju izmantošanas jēgu ir saistāma tieši ar augstāk redzamo tabulu. Drīzāk ir jārunā nevis par to, vai tehnoloģijas tiek izmantotas, bet kā un kādēļ tās tiek izmantotas, cik atbilstošas tās ir mūsdienu prasībām un cik lielā mērā tās skolēniem palīdz attīstīties. Tehnoloģijas pašas par sevi negarantē 21. gadsimtam atbilstošu izglītību, taču tās ir nozīmīgs līdzeklis 21. gadsimta mācību procesā.
Rakstā izmantoti SMART Technologies un portāla http://www.teachthought.com materiāli.
