Atkal par nākotni, kura sākas šodien
Arvien biežāk un uzstājīgāk ik dienu lasām un dzirdam informāciju, kura rosina domāt par nākotnes skolu, nākotnes mācību stundu, nākotnei nepieciešamām prasmēm. Patiesībā katrs nākamais mirklis jau ir nākotne, un nevienu labu nodomu nevajag atlikt uz rītdienu. Piedāvāju vēl vienu ieskatu pārdomās par nākotnes skolu. Varbūt tas jau notiek šobrīd jūsu mācību stundās? Varbūt esat no tā tikai viena soļa attālumā? Varbūt idejas šķitīs tik interesantas, ka par tām vērts sākt domāt un nonākt līdz realizācijai?
Digitālās pratības attīstīšana un pilnveidošana.
Digitālā pratība ietver izpratni par darbošanos ar digitālo informāciju, ar to saistītajām prasmēm, tiesībām, aizsardzību, un tā ir tieši saistīta ar mūsdienīgām pētniecības prasmēm. Digitālo datu avoti bieži vien kalpo kā primārie pētniecības resursi. Ja mūs kaut kas neapmierina tajā, kā jaunieši prot (vai neprot) izmantot digitālo informāciju, tad risinājums ir to iekļaut mācību procesā un apgūt.
No faktiem uz domāšanu
Viena no spēcīgākajām izmaiņām nākotnes mācību procesā skar tieši mācību saturu – ko, kā un kāpēc jaunieši mācās? Ko viņi dara ar to, ko apguvuši? Ir jānotiek būtiskai pārejai no akadēmiskas informācijas apgūšanas un kritiskās domāšanas prasmju attīstīšanu un pilnveidošanu un prasmi pielietot iegūtās zināšanas.
Pašvirzīta mācīšanās
Ir ļoti svarīgi, lai, aizejot no skolas, jaunieši būtu ieguvuši vēlēšanos turpināt mācību procesu un apguvuši nepieciešamās prasmes to darīt. Jau šobrīd ir radīts daudz interaktīvu mācību platformu, kuras palīdz mācīties. Atbilstoši skolēnu vecumposmam ir iespēja to darīt arī ar mācību spēlēm, kuras ietver sevī interaktīvu atgriezenisko saiti un veicina prasmi sevi novērtēt. Mācīties prot tas, kurš apzinās iespēju daudzveidību un to piemērotību konkrētām vajadzībām.
Skola nav vienīgā vieta, kurā mācās
Atsaucoties uz iepriekšējo punktu, ir pilnīgi skaidrs, ka mūsdienīga pieeja mācībām nav saistīta tikai ar sēdēšanu skolas solā un skolotāja norādījumu pildīšanu. Pareizāk sakot, skolotāja norādījumiem jābūt tādiem, kas ļauj skolēniem apjaust, cik plašas iespējas mācībām piedāvā apkārtējā pasaule, mēdiji un dažādi citi informācijas avoti, palīdz tajās orientēties un mērķtiecīgi izmantot izglītībā. Skološanās vairs nevar notikt tikai slēgtā telpā viena cilvēka vadībā, ievērojot stingrus un šauri traktējamus noteikumus. Jo plašākas iespējas ir visapkārt, jo prasmīgāk tajās jāorientējas un jāsaprot, vai un kā tās izmantot.
Ir pilnīgi skaidrs, ka visas iepriekšminētās idejas, kuras apsvērt piedāvā izglītības eksperts Terijs Heiks (Terry Heick), ļoti daudziem pedagogiem jau šodien ir realitāte un ikdiena. Kādam no mums varbūt pietiek ar pavisam nelielām izmaiņām ierastajos plānos, lai klases sienas kļūtu plašākas un mācību process daudzveidīgāks. Lai izdodas!
